wrapper

Ziņas

Mūsdienu pasaulē arvien biežāk tiek izmantots ārpakalpojumu modelis. Kā IT pakalpojumu jēdzienu saprot veselo spektru darbu informācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā. Visizplatītākie ir administratīvo funkciju risinājumi (sevišķi konsaltings un tieša palīdzība IT tehnikas vai Interneta provaidera izvēlē), datortīklu aprīkojuma apkalpošana, kā arī konsultācijas šajā jomā.

Kāpēc informācijas tehnoloģijas ir nepieciešamas biznesā – skaidrs ja ne visiem, tad vismaz absolūtam vairākumam Latvijas uzņēmumu vadītāju. Savukārt, viedokļi uz IT ārpakalpojumu nepieciešamību var atšķirties būtiski. Pietiek sākt runāt par šo priekšmetu, un jebkura auditorija uzreiz sadalās uz tiem, kas neredz uzņēmuma IT infrastruktūras vadīšanas nodošanā „svešam” nekā neparasta, un uz tiem, kas zvēra, ka nekad un ne par ko nelaidīs „svešu kazu” savā „dārzā”.

Mēģināsim atklāt un noteikt īstos negatīvas attieksmes iemeslus pret IT ārpakalpojumiem:

  1. «Ja nu kas notiks?» Klasiskā pozīcija, kaut gan neviens nevar saprotami aprakstīt, kam, patiesībā, jānotiek. Bet visi ir pārliecināti, ka aizslēgts ar savu atslēgu seifs, kura noslēpts serveris ar vērtīgiem datiem, ir lielākā drošībā, nekā ja tas būtu izvietots specializētas kompānijas teritorijā. Diemžēl, šie paskaidrojumi ir vairāk mietpilsoņa, nekā profesionāļa garā. Tieši tāpat, bez jebkādas aizsardzības, ietaupījumi un dārglietas atrodas „zem mūsu spilveniem”. Un tas notiek depozītglabātuvju laikmetā...
  2. «Tāda ir mūsu drošības politika!» Šī atbilde ir ļoti izplatīta. Īsti neviens nezin, kas tā ir par politiku, un vai tā patiesībā eksistē. Tendence neielaist ārējos speciālistus uzņēmuma iekšā, laikam, ir attaisnota valsts institūciju gadījumā. Pārējiem šī tā saukta „politika” drīzāk atspoguļo īpašnieka uzskatus. Un kā rāda prakse, kārtējais hakeru vai vīrusu uzbrukums var viegli „nogalināt” uzņēmuma korporatīvus tīklus, kas lepojas ar savu spēkiem uzceltiem bastioniem,.
  3. «Mēs kļūsim ķīlnieki!» Pozīcija, kas joprojām spēj pārliecināt pat ļoti mūsdienīgu uzņēmumu augstāko vadību. Šeit jāatzīmē, ka IT ārpakalpojumu tirgus nav monopols. Un līgums, kas reglamentē attiecības starp pakalpojuma sniedzēju un tā klientu, ir pasūtītāja uzņēmuma neatkarības garantija. Jebkurā brīdī pēc klienta vēlēšanās IT infrastruktūras vadība var tikt nodota alternatīvai IT ārpakalpojumu kompānijai vai uzņēmuma esošai IT nodaļai. Turklāt šis process nekā neietekmēs uzņēmuma darba efektivitāti. Jo līgums paredz precīzas monitoringa procedūras un stingro paveikto darbu pārskatu grafiku. Diezgan dīvaini, ka „ķīlnieku” loģikas piekritēji nepamana, ka viņi ir elektriskas enerģijas vai citu komunāldienestu sniedzēju ķīlnieki.
  4. «Viņi ne par ko neatbild». Šajos brīžos pareizākais būs pajautāt, ar ko, patiesībā, „atbild” IT speciālists vai IT nodaļa un tās vadītājs. Ar savu algu? Ar „perspektīvām”? Bet ja jautājums ir par visas kompānijas konkurētspēju un stabilitāti — kas tad? Tajā pašā laikā kompānijām, kas nopietni nodarbojas IT ārpakalpojumu jomā, jebkura vairāk vai mazāk ievērojama kļūda nozīmē spēcīgāko sitienu pa biznesu un nepieciešamību nest atbildību klientu priekšā ar, kā saka, visu savu īpašumu un, protams, reputāciju.

Vai ir vērts turpināt? Diez vai. Jo atbilde patiesībā ir jau skaidra. Visas IT ārpakalpojumu problēmas ir to pašu mītu, kuriem nav nekāda pamata, pārsvarā, jo eksistē veiksmīgi ārpakalpojumu piemēri, bet neviens vēl nav dzirdējis par neveiksmēm.

Tomēr, beidzam ar „ienaidnieku” meklēšanu. Šī nodarbošanās nav visproduktīvākā. Būtu, tomēr, kļūdaini domāt, ka pats par sevi risinājums „izmantot IT ārpakalpojumus” spēj atnest 100% atdevi. Brīnumi tomēr neeksistē. Praktiski nav universālu recepšu, kā saņemt maksimālu atdevi, nododot tos vai citus iekšējus IT procesus „citiem”. Pareizāk sakot, nianšu, kas ietekmē lietas veiksmi, ir tik daudz, ka „kopīgs modelis” nav iespējams tīri tehniski. Bet kļūdu un baiļu, kas joprojām paradās sakarā ar ārpakalpojumiem, saraksts ir diezgan tipisks:

1. „No sirds laukā”. Pirmkārt, nav jādomā, ka IT ārpakalpojumu tirgus ir veikals, ieejot kurā bez nodoma, var ātri nopirkt „to, ko vajag”. Pasta sistēmu, serveru aprīkojuma un infrastruktūras organizācija un uzturēšana, pasūtītāju IT sistēmu uzturēšana ar kvalificēto speciālistu spēkiem – no pirmā acu uzmetiena saraksts nav tik liels. Bet jebkura IT nodošanas ārpakalpojumiem forma ir pilnvērtīgs projekts, kurā figurē mērķi un uzdevumi, pušu atbildība un resursi, projekts, kurš jāvada. Tieši tāpēc mēģinājumi piemērot IT ārpakalpojumiem principu „kas no acīm nost – tas no sirds laukā” neved un nevedīs pie maksimālas atdeves.

Tajā paša laikā problēmu atrisināt ir diezgan viegli. Vienkārši jārīkojas ar projektiem, saistītiem ar IT nodošanu ārpakalpojumiem, kā ar visiem pārējiem. Jānosaka mērķi un uzdevumi, nosacījumi un kompetences, sadarbības, uzskaites un rezultātu interpretācijas shēmas.

2. „Mums bail”. Nav jābaidās. Precīzāk, jāizvairās no mītiskajām bailēm, kurām nav nekā kopējā ar patiesu lietu stāvokli. Nereti var dzirdēt maldīgus uzskatus, ka ārpakalpojumi ir gandrīz tiešs ceļš uz uzņēmuma resursu kontroles zaudēšanu. Un tajā pašā laikā ievērojama daļa projektu, saistītu ar IT ārpakalpojumu izmantošanu, tiek uzsākti tieši tādēļ, ka nav iespējams sasniegt skaidru iekšējo resursu vadību saviem spēkiem!

Ko ieteikt tiem, kas „baidās”? Varbūt viņiem pietiks izlasīt vienu no grāmatām, kas veltītas ārpakalpojumiem (piemēram, Roba Aldersa „The IT Outsourcing Guide” vai Dž. Brajana Heivuda „The Outsourcing Dilemma. The Search For Competitiveness”).

Vēl viens tipisks baiļu avots ir korporatīvas informācijas sūces caur ārpakalpojumu kompānijas darbiniekiem bailes.

Tādi argumenti visbiežāk skan nopietna ārējo un iekšējo draudu audita trūkuma gadījumā. Un pretēji, profesionāla korporatīvu sistēmu un datu ievainojamības salīdzinājuma pētījuma noturēšana kļūst vairākiem uzņēmumiem par galveno stimulu IT ārpakalpojumu izmantošanai.

3. Dārgi vai lēti? Analizējot šo pozīciju, pirmkārt jānovērtē attiecīgu IT procesu uzturēšanas organizācijā faktiskas izmaksas, un tad jāsalīdzina ar piedāvājumu ārpakalpojumu tirgū. Visbeidzot, paši par sevi izmaksu cipari ne vienmēr ir galvenais faktors, kas ietekmē izvēli.

Acīmredzot, ka vairākumā gadījumu IT ārpakalpojumi ļauj pasūtītāja kompānijai ievērojami samazināt IT infrastruktūras ekspluatācijas darbietilpību un izmaksas, kā arī sakoncentrēties uz galvenajiem kompānijas biznesa procesiem, abstrahējoties no mazāk nozīmīgiem. Bet lai galīgi izdarīt izvēli par labu IT ārpakalpojumiem, precīzi jāformulē mērķi un uzdevumi, ko tiek plānots atrisināt ar to palīdzību.

Cienījamie lasītāji! Ja raksta lasīšanas laikā Jums radās kādi jautājumi, Jūs vienmēr varat uzdot tos mums, atsūtot uz e-pastu This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.. Mūsu kompānijas speciālisti būs vienmēr priecīgi palīdzēt Jums un piedalīties interesantā diskusijā. Vēlāk interesantākos jautājumus un atbildes mēs publicēsim mūsu mājas lapā.

Marija Beļakova

Aleksandrs Jemeļjanovs

Raksts ir sagatavots pēc žurnāla „Управление компанией” materiāliem (Andrejs Kuzejevs, Sergejs Makedonskis, IBS Kominfo-Consulting)

Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 12 Decembris 2014
Vairāk šajā kategorijā: E-zurnals@coffee break »

Saistītie objekti