Drukāt šo lapu

Veicot videonovērošanu, daži uzņēmēji kā mērķi izvēlās darbinieku darbību novērošanu. Darbinieks, kas veic uzticēto darbu ir fiziskā persona, kurai ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Darbinieku videonovērošana var būt pieļaujama īpašos gadījumos, piemēram, lai saprastu vai darbinieki zog preces vai naudas līdzekļus. Gadījumā ja ir konstatēts vainīgais, t.i. mērķis ir izpildīts, tad videonovērošanas mērķis ir jāpārskata vai jāizbeidz videonovērošana. Pastāvīgā darbinieku videonovērošana darbavietā ir pieļaujama tādā gadījumā, ja dažādu darba procedūru neievērošanas dēļ var rasties pamatots dzīves apdraudējums.

Videonovērošanas datus nedrīkst izmantot, ja darbinieki saskaņā ar videonovērošanas mērķi nav datu subjekti. Piemēram, ja videonovērošanas sistēmas mērķis ir mantas pasargāšana no trešo personu prettiesiskas rīcības, un tiek konstatēts, ka darbinieks neievēro darba procedūras, tad videoieraksts ar šādu mērķi nedrīkst kalpot par pieradījumu. Nedrīkst veikt videonovērošanu darbavietu tualetēs vai atpūtas zonās.

Videonovērošanu var veikt ne tikai atklātā veidā, bet arī slēptā veidā. Slēptā videonovērošana ir pieļaujama tikai tādos gadījumos, kad tas nepieciešams īpašai izmeklēšanai un to nav iespējams veikt ar citiem līdzekļiem. Šādai videonovērošanai ir jābūt iespējami īsai un to nav atļauts veikt pastāvīgi ilgā laika periodā, jo pretējā gadījumā ir uzskatāms, ka videonovērošanas mērķis nav sasniedzams, tādējādi nav pamata veikt šāda veida videonovērošanu. Lai izlemtu par slēptas videonovērošanas veikšanu, ir jāievēro šādi nosacījumi:

  • jāpastāv pamatotai izņēmuma nepieciešamībai un iemeslam aizdomām par kriminālsodāmām darbībām vai citiem likumpārkāpumiem;
  • videokameras ir izmantojamas tikai konkrētai izmeklēšanai un tiks noņemtas pēc tās pabeigšanas;
  • tiks nodarīts kaitējums izmeklēšanai, ja darbinieki tiks informēti par slēptas videonovērošanas veikšanu;
  • nepieciešams ņemt vērā, ka nav tiesības novērot darbiniekus pret kuriem nav vērsta konkrētā izmeklēšana.

Tā kā veicot videonovērošanu agri vai vēlu var saskarties ar situāciju, kad būs jāizpauž videonovērošanas ieraksti. Videoierakstu izpaušanai ir jāatbilst videonovērošanas mērķim. Piemēram, nedrīkst ievietot videoierakstus internetā jebkuram pieejamā veidā, ja videonovērošanas mērķis ir īpašuma aizsardzība no trešo personu prettiesiskās rīcības. Ir vērts atcerēties, ka pat ja videonovērošanas mērķis nav noziegumu novērošana vai atklāšana, tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības pieprasīt un saņemt videoierakstus, ja tas ir nepieciešams noziedzīga nodarījuma atklāšanai.

Pirms izpaust videonovērošanas materiālu, ir jāpārliecinās vai pieprasītajām ir tiesības pieprasīt videoierakstus izpaust, jo nepamatota izpaušana ir pretlikumīga.

Kad ir nepieciešams izpaust videoierakstu, ir jāfiksē kam (jāidentificē persona), kad, kādam mērķim un kādi dati ir izpausti, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 40 „Personas datu aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības”. Kad ir izdoti kādi videomateriāli citai personai uz tiesiskā pamata, tad par tālāku personas datu apstrādi un likumību atbild persona, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi.

Numura sagatavošanā tika izmantoti Datu valsts inspekcijas materiāli.
Nākamajā numurā mēs pastāstīsim kādam ir jābūt paziņojumam par videonovērošanu.

Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 12 Decembris 2014
FaLang translation system by Faboba